Viņi saka, ka, ja jūs strīdaties par "Olivier", tad var būt tikai viena tēma: vai viņam ir tiesības tā padomju versijas esamību jeb "Olivier" var saukt tikai par salātiem, kas pastāvēja pirms revolūcijas?
Ha!
Ne viss ir tik vienkārši, dārgie draugi (un arī ne draugi). Olivier ir neizsmeļama tēmu krātuve kastroļu cīņai. Un pat neiedziļinoties vēsturiskajos džungļos un neizprotot, kas tas ir - īsti meistaru salāti, kas ar lanspek (vai bez tā), ar vēžu kakliem (vai bez tiem), vai ar paipalām, lazdu rubeņiem vai ko citu delikatese.
No padomju laikiem pazīstamais proletārietis "Olivier" ir gluži kā borščs, katrai ģimenei savs!
Te mēģināju savu paziņu lokā rosināt diskusiju par to, kurš "padomju Olivjē" tips ir pareizs, tāpēc man bija kauns, cilvēki strīdējās gandrīz līdz aizsmakumam un uz pirkstiem radās ādas klepus.
Būtiskas atšķirības, kuras daudzi uzskata par nepieciešamu aizstāvēt, ir baismīgs daudzums.
Pretrunīgs punkts reižu skaits
Piemēram, kādus gurķus likt "padomju Olivjē"? Svaigi vai sāļi? Vai varbūt vispār marinēti ir labāki?
Tas izrādās ļoti svarīgi! Pierādījumu bāzi vada marinētu gurķu piekritēji - viņi saka, ka svaigi gurķi jaunajam gadam bija retums, jo - tikai marinēti! Un svaiguma atbalstītāji strīdas - ar sāļu - tas ir tik, ikdienas variants, tāpēc uz Jaungada galda - tikai svaigs!
– Mana vecmāmiņa Sibīrijā uz palodzes Jaunā gada labad audzēja gurķus! -Paziņoja dedzīgākais atbalstītājs tikai svaigu, un mēs visi uzreiz piesātināts ar varonību manas vecmāmiņas. Nē, uz palodzes droši vien var izaudzēt gurķus, uz kuriem tikai savu mīļo mazbērnu dēļ nedosies...
Strīdīgs punkts numur divi
Vai "padomju Olivjē" ir jāpievieno... vārīti burkāni?
Sākumā domāju, ka būs tikai divas nometnes - tie, kas ir par (vārītiem) burkāniem un tie, kas ir pret. Bet tad starp paziņu paziņām (tas ir, es personīgi nezinu, bet kāds ir draudzīgos) bija kundze, kas saritinājās - viņu mājā Olivjē viņi drupināja jēlus burkānus.
Tagad nebrīnīšos, ja kāds tam pievienos korejiešu burkānu.
Pretrunīgi vērtētais punkts numur trīs
Un gaļas sastāvdaļa?
Tikai desa (vārīta) vai ir pieņemama vārīta vai cepta gaļa? Vai arī, ja "padomju Olivjē" desas vietā ir gaļa, tad salāti vairs nav "Olivier", bet gan "Stolichny"? Recepšu grāmatās var būt cits nosaukums, taču vairāk nekā puse strīdīgo nelokāmi turējās pie sava:
- Lai ko viņi liktu salātos, desā vai gaļā, tas paliek tas pats Jaungada "Olivier", un mums nevajag nekādu la-la!
Pretrunīgi vērtētais punkts numur ceturtais
Un, pats galvenais, degvielas uzpilde.
Vai var garšot ar skābo krējumu, vai tai jābūt tīrai majonēzei? Vai ir pieļaujams saukt par "Olivier" salātus, kas pagatavoti ar skābā krējuma un majonēzes maisījumu? Un tagad mēģini vismaz kādam iebilst.
Es personīgi nedomāju ne ar vienu strīdēties. Vispār man radās iespaids, ka tiek apspriests Olivjē, tas jau sen nemaz nav Olivjē, tas ir sava veida divdesmitā gadsimta ķekats, recepte dzimusi g. katra ģimene gadu no gada no jauna, un tagad runāt par vienu, autentisku šo salātu recepti, kas jau sen kļuvuši par "padomju tautu" - ir vienkārši bez mērķa.
Tāpat kā ar boršču, okroshka, kāpostu zupu, hodgepodge, viņam joprojām ir virziens - aptuveni, un katram ir savs iemiesojums.
Ko tu domā?