Mani dārgie abonenti un visi, kas nejauši ieklīda manā kanālā.
Es gribu pateikt paldies VISIEM 🙏
Tie, kas mani panikas un sastinguma brīdī atbalstīja. Paldies par tik daudzajiem komentāriem un atbalstu. Paldies, ka lielākā daļa komentētāju spēja adekvāti sazināties.
Paldies par sarunu sarunu starp pilsētām.
Un troļļi ar nēpaldies arī 🙏 tu man un citiem atgādināji tādi arī ir. Un pamudināja uz to, ka jābūt draudzīgākam un mierīgākam.
Acīmredzot tā bija tāda diena, apvērsums galvā vai kas tāds. Jo es redzēju, ka visi mani pārējie raksti nav lasīti vai skatīti diezgan. Šodien it kā mūs satricināja: dzīvoklī lasījām receptes, sejas maskas, ceļojām un savu "bārbekjū".
Un es šodien apjucu. Es sāku rakstīt stāstus un izveidoju jaunu kanālu, par kuru ilgi domāju. Dvēselei. Tiklīdz būs vairāk materiālu, es jums piezvanīšu, ja nu tas būs interesanti?
Un lūk, ko es vēl atcerējos.
Katru gadu astoņu gadu jūnijā mēs Maskavā tiekamies ar tautiešiem no Tālajiem Austrumiem 👇
☝ Kāds šajā fotoattēlā jau ir Nē ar mums. Un aizveda viņus nē vīruss. Un nebūt ne vecāka gadagājuma cilvēki ...
Pagājušajā gadā mūsu bija ļoti maz, jo katram bija savas lietas-rūpes: bērnu / mazbērnu izlaidums, atvaļinājums, vasaras rezidence, remonts, naudas problēmas vai vienkārši slinkums noraut dupsi no dīvāna🤷♀
Bet es precīzi Es zinu, ka mēs noteikti pulcēsimies šo gadā ar lielu uzņēmumu un ēdiet mūsu Magadan delikateses)
Un mēs obligāti iepazīsties ar meitenēm, ar kurām iepazināmies 2019. gada rudenī Tunisijā. Mēs to plānojām? 😉
Tāpēc mēs visi kopā parādām savu valodu šim vīrusam, plānojam sapulces un brīvdienas, kāzas un jubilejas!
Un jā: 1. aprīlis ir pagājis, bet "neuzticies nevienam visu aprīli". Tā nē ticu sliktām prognozēm. Viss būs labi! Jūs pats man rakstījāt))