Kurš teica, ka kāposti ir blāvi un skumji dārzeņi, un no tiem nevar pagatavot neko interesantu? Šī persona vienkārši nekad nav saskārusies ar cilvēku (labi, vai pavāru) ģēniju.
Es nezinu, kas ir šīs receptes autors, bet, ja jums patīk neparastas kombinācijas, tad šī jums noteikti patiks. Un, ja vēlaties pārsteigt viesus, tad arī ar šādu kāpostu jums izdosies. Un, ja kāds tev saka "fuuuuuu, kāposti", tu atbildi:
- Tā viņi gatavo Londonas un Parīzes labākajos restorānos. Un kurš nenovērtē garšu, tas vienkārši neko nesaprot par gardumiem! Jā, pats Rotšilds šo kāpostu izmanto tikai brīvdienās, tam ir tik izsmalcināta garša!
Ticiet man, pēc šāda pārmetuma visi ēdīs un slavēs.
Tomēr ievads izrādījās nedaudz neiedvesmojošs. Jūs varētu domāt, ka ēdiens ir bez garšas. Patiesībā - garšīgi, bet briesmīgi neparasti.
Mēs ņemam:
- Neliels kāpostu ķekars. Nu, vai lielāka kaķēna puse.
- Čili pipari - viens gabals
- Šalotes - viens sīpols (var aizstāt ar parasto)
- Vaniļas pāksts - viens gabals. Var aizstāt ar vaniļas esenci vai vaniļu, bet ne ar vaniļas cukuru. Bet tieši vaniļas pākstis dod punktu banālajiem kāpostiem (jo šīs pākstis cena pārspēj visu pārējo).
- 200 ml. krējums
- Karote vai divas sviesta
Kā mēs gatavojam:
Sasmalciniet kāpostus, pārgrieziet šalotes sīkos kubiņos, notīriet čili piparus no sēklām un starpsienām un arī sasmalciniet. Sagrieziet vaniļu un notīriet mīkstumu.
Uz pannu sūtam sviestu, tajā apcepam sīpolu, un, kad tas ir caurspīdīgs, pievienojam vaniļas mīkstumu un pat pašu vaniļas pāksti. Pēc trīsdesmit sekundēm mēs nosūtām tur čili piparus (sasmalcinātus) un, visbeidzot, pašu kāpostu.
Cepiet to vaniļas-čilli eļļā (ak, es izdomāju nosaukumu), līdz gaišai garoziņai, un tad piepildiet to ar krējumu, pārklājiet un vāra uz lēnas uguns, līdz tā ir mīksta.
Sāls (beigās) pēc garšas, protams.
Tas der kā garnīrs vai pat atsevišķs ēdiens.