Es (visbiežāk) cenšos izvairīties no apgalvojumiem, kas izklausās kā "šis ēdiens noteikti patiks visiem!" Es nestrīdos, tas ne vienmēr izdodas, jo ēdiens ir bauda, garšīgs ēdiens un prieks no tā ir prieks (pat mazs), bet ar prieku, kā zināms, gribas iepriecināt citus (pat ja tas jādara piespiedu kārtā pasūtījums).
Bet kur esmu es, un kur ir itāļi, kas ražo makaronus (makaronus mūsu stilā).
Barilla grupa organizēja vai nu sanāksmi, vai uzstāšanos (digitālu, kā tagad ierasts), kurā profesors Florences Universitāte un Itālijas Sensoro zinātņu biedrības prezidents Herminio Monteleone teica - makaroni ir tas, kas visiem patīk!
Par to uzreiz rakstīja žurnāls La cucina italiana. Nu kā gan varētu būt savādāk? Tieši pie mums "krievu virtuve ir pretīga, ārzemnieki no tās ģībst", un pie viņiem - jūs itāļu virtuves agresīvās kampaņas atdodat attālākajiem zemes nostūriem, un ar lepnumu.
Tāpat kā, cilvēki var neēst gaļu, cilvēki var neēst zivis, cilvēkiem var nepatikt saldumi - bet viņi nekad neatteiksies no makaroniem. Tāpat kā makaroniem ir saldena garša, uz kuru mums ir nosliece jau no zīdaiņa vecuma, un mērces piešķir tiem nokrāsas un tāpēc visi makaroni, ramen!
Pēc tā paša profesora domām, klasiskās receptes, piemēram, spageti ar tomātu mērci, carbonara vai linguini ar pesto mērci, iekaro gandrīz ikvienu.
Un tā es izlasīju to rakstu un domāju: es nepiederu pie kategorijas "gandrīz viss", vai, varbūt, kādas vēl problēmas ar mani ir?
Kad ir iespēja izvēlēties starp vairākiem pusdienu/vakariņu variantiem, kur galvenajās lomās ir gaļa/zivis un dārzeņi, makaroni būs, hm...nu, pēdējā vietā. Pat ļoti kvalitatīvi. Pat ar mērci. Pat gatavots saskaņā ar visiem noteikumiem.
Es nejūtu dievbijību un neiepriecinu viņu. Jā, var pagatavot garšīgi - bet... lai kāds no makaronu variantiem mani "iekarotu" - nē, es kaut ko tādu nepamanītu. Un es zinu daudzus cilvēkus, kuriem makaroni ir "nu jā, lai kā jūs tos sauktu par makaroniem", pesto ir "nu jā, mērce šķiet slavena, bet es jums atklāšu noslēpumu - es ne nepatīk."
Turklāt, teikšu, man ir aizdomas - vispasaules mīlestība pret makaroniem, tas lielākoties ir nevis produkta, bet gan tirgotāju nopelns. Un šādi apgalvojumi, ka, piemēram, makaroni, mēs mīlam, ir "ieprogrammēti".
Un mans jautājums ir - vai daudzi no mums ir neprogrammēti?